Teksti

Sirds Sūtra

Sirds sūtra ir viens no svarīgākajiem budisma klasiskajiem tekstiem. Tas ir kodolīgs tukšuma, visu lietu savstarpējās atkarības izklāsts, kā tas tiek skaidrots gudrības pilnveidošanas (Pradžņaparamīta) sūtrās, pie kurām pieder arī minētā sūtra. Saskaņā ar dziļāko, “slēpto“ izpratnes līmeni, ko piedāvā Viņa Svētība Dalailama, Sirds sūtra atklāj uz pilnu apgaismību vedošas, secīgas garīgās izaugsmes pakāpes.

Sirds sūtra saglabājusies tās oriģinālajā sanskrita versijā, kā arī tulkojumos ķīniešu un tibetiešu valodās. Vēlāk tā tulkota daudzās senajās un mūsdienu valodās. Sirds sūtra ir daļa no ikdienā skaitāmajām lūgšanām budistu kopienās Tibetā, Mongolijā, Krievijā, kā arī Ķīnā, Vjetnamā, Korejā, Japānā un citās valstīs, galvenokārt tajās, kur tiek praktizēts Mahājānas budisms.

Sirds sūtras skaitīšana dažādās valodās tradicionāli ievada Viņa Svētības Dalailamas mācības dažādās valstīs. Pēdējos gados līdzās Āzijas un Eiropas valodām, kurās ierasts dzirdēt šo tekstu, Sirds sūtru var dzirdēt arī burjatu, kalmiku un tuviešu valodās.

 

Gjalseja Togmeja Zangpo Bodisattvas trīsdesmit septiņas prakses

Bodisattvas trīsdesmit septiņas prakses ir viens no vispazīstamākajiem tekstiem Tibetas budisma tradīcijā. Tas ir skaists, iedvesmojošs dzejolis, kurš slavē bodisattvu, to būtņu ideālus un prakses, kuri apņemas sasniegt pilnu apgaismību visu jūtošo būtņu labā. Dzejoļa trīsdesmit septiņos pantos sniegti pamatnorādījumi tiem, kuri vēlas uzsākt neierobežotas līdzjūtības un mīlestības ceļu par labu visām būtnēm bez izņēmuma.

Bodisattvas trīsdesmit septiņu prakšu autors ir ievērojams Tibetas jogs un domātājs Gjalsejs Togmejs Zangpo. No agras jaunības viņš bija slavens ar savu nelokāmo vēlmi palīdzēt visām jūtošajām būtnēm. Jau kā bērns viņš bija neiecietīgs pret tiem, kuri nepalīdzēja citiem. Vēlāk viņš kļuva par mūku, mācījās no dažādiem lamām un paļāvās uz tiem, praktizēja sūtru un tantru, tādējādi kļūstot par ļoti mācītu, realizācijām bagātu praktizētāju.

Kā skaidro Viņa Svētība Dalailama, viņš bija īpaši slavens ar savu izkopto bodhičittu (vēlmi sasniegt apgaismību par labu visām būtnēm), un to viņš sasniedza, galvenokārt apzinoties savu vienādību ar pārējiem  un vingrinoties samainīt sevi ar citiem.

“Ja mēs vēlamies iztēloties bodisattvu, Togmejs Zangpo ir tas, kurš tūlīt ataust prātā kā piemērs. Viņš bija diža personība, patiesi īpaša būtne. Ikreiz, kad cilvēki nāca klausīties viņa mācības, viņi kļuva ļoti klusi, rāmi un mierīgi“, – stāsta Viņa Svētība Dalailama.

Gjalseja Togmeja Zangpo aprakstītās garīgās prakses iekļaujamas lodžong, prāta pārveidošanas metodēs ar mērķi pārvarēt pašlološanu un attīstīt altruistiskas rūpes par visām jūtošajām būtnēm. Kjabdže Trulšiks Rinpoče teicis, ka Bodisattvas trīsdesmit septiņas prakses pārstāv prāta pārveidošanas metožu vidēja garuma izklāstu (kur īsā versija būtu Gešes Langri Tangpas Astoņi panti par prāta pārveidi un garā – Šantidēvas Bodhičarjavatāra).

Garčens Rinpoče, ievērojams Drikung Kagju tradīcijas budisma skolotājs, kurš, par spīti ķīniešu koncentrācijas nometnēs pārdzīvotajām ciešanām, spējis saglabāt dziļu līdzjūtību pret visām jūtošajām būtnēm, vienmēr saviem sekotājiem ieteic paļauties uz Bodisattvas trīsdesmit septiņām praksēm.

“Es sirsnīgi iesaku visiem maniem sekotājiem rūpīgi studēt un pārdomāt Bodisattvas trīsdesmit septiņu prakšu nozīmi. Šis teksts nav nekas cits, kā mans aizvietotājs. Tas ir pamatpadoms, ko es dodu saviem mācekļiem. Ja jūs spēsiet saskaņot savu rīcību ar Bodisattvas trīsdesmit septiņām praksēm un nekad nenovirzīties no tām, tas nesīs milzīgu labumu jums personīgi un visām jūtošajām būtnēm“, – saka Garčens Rinpoče.

Viņa vārdi sasaucas ar Viņa Svētības Dalailamas teikto, kurš bieži māca šo tekstu tibetiešu kopienai Indijā un arī Rietumos: “Tā kā Gjalsejs Togme Zangpo rakstīja par šīm trīsdesmit septiņām praksēm, lai palīdzētu mums visiem, mums vajadzētu censties atkal un atkal pārdomāt šīs mācības. Mēs sakām, ka esam Mahājānas praktizētāji, bet, ja mēs neapgūstam patiesās Mahājānas prakses, tas nestrādās. Tādējādi mums vajadzētu censties pārbaudīt sevi šo trīsdesmit septiņu prakšu gaismā un pārliecināties, vai mūsu darbības patiesībā ar tām saskan.“

Bodisattvas trīsdesmit septiņas prakses var interpretēt arī lamrim (pakāpeniskā ceļa uz apgaismību) mācību kontekstā, jo, saskaņā ar Viņa Svētības Dalailamas teikto, tās ietver praktiskus norādījumus trīs dažādu garīgās motivācijas līmeņu (ierobežotā, vidējā un plašā) personām.